Search results for "negatīvais afekts"
showing 3 items of 3 documents
Mūzikas skaņkārtas (mažors, minors) ietekme uz pozitīvo un negatīvo afektu
2021
Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot kāda ir mūzikas skaņkārtas ietekme uz pozitīvo un negatīvo afektu. Pēc literatūras analīzes tika secināts, ka mažora skaņkārtas var izraisīt pozitīvo afektu, bet minora skaņkārtas – negatīvo. Tika izvirzīts šāds pētījuma jautājums: Vai minora un mažora skaņkārta ietekmēs emocionālo stāvokli? Pētījumā piedalījās 124 respondenti (N=124), 99 no tiem bija sievietes. Vidējais vecums kopā ir 35,97 gadi (SD = 10,55). Respondenti tika sadalīti divās grupās: mažorā grupa, kurā piedalījās 53 indivīdi ar vidējo vecumu 35,58 gadi (SD = 9,61) un minorā grupa, kurā piedalījās 71 indivīds ar vidējo vecumu 36,26 gadi (SD = 11,26). Dati no respondentiem tika ievākti…
Senioru iesaistīšanās aktivitātēs, neatkarība ikdienas aktivitātēs un subjektīvā labklājība
2020
Maģistra darba mērķis bija izpētīt senioru iesaistīšanos brīvā laika aktivitātēs, neatkarību ikdienas aktivitātēs un to saistību ar trīs subjektīvās labklājības rādītājiem- apmierinātību ar dzīvi, pozitīvo un negatīvo afektu. Izlasi veidoja 74 dalībnieki - 59 sievietes un 15 vīrieši vecumā no 65 līdz 89 gadiem (M=74,60, SD=6,64). Tika izmantoti šādi pētījumu instrumenti: Aptauja par senioru iesaistīšanos aktivitātes, kas veidota maģistra darba vajadzībām (Fernández-Mayoralas, et al., 2015), Katz Neatkarības indekss ikdienas aktivitāšu veikšanā (Katz, 1983), Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985) un Pozitīvo un negatīvo afektu aptauja (Watson, Clark & Telleg…
Sieviešu gaidas, uztvertā atbalsta un aprūpes kvalitātes pieredze saistībā ar dzemdību aprūpes veidu
2020
Maģistra darbs tika veidots, lai noskaidrotu saistības starp pašefektivitāti, afektu un sociālo atbalstu un demogrāfiskiem rādītājiem sievietēm, kurām ir bērni, kā arī atšķirības pašefektivitātē un sociālajā atbalstā starp sievietēm, kuras grūtniecības laikā ir vai nav izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus, un starp sievietēm, kurām ir viens vai divi bērni. Maģistra darba ietvaros tika ievākti dati no 324 respondentēm, kuru vidējais vecums 29 gadi (SD = 4,74, no 18 līdz 46 gadiem). No aptaujātajām respondentēm 81,5% (n = 264) nav izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus grūtniecības laikā, 17,0% (n = 55) ir izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus un 1,5% (n=5) no respondentēm nebija inform…